Apputeksnēšana ir putekšņu novadīšana no putekšņlapām uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošanās. Pastāv divi apputeksnēšanās veidi: pašappute (putekšņi no putekšņlapām nonāk uz tā paša zieda drīksnas) un svešappute (putekšņi nonāk uz cita zieda drīksnas). Apputeksnēšanās var notikt vēja ietekmē, kā arī ar kukaiņu un putnu palīdzību. Putekšņi pieķeras pie kukaiņa vai putna ķermeņa, un brīdī, kad tas nonācis pie cita zieda, putekšņiem ir iespēja nokļūt uz tā drīksnas vai sēklaizmetņa. Cilvēka veiktās darbības sauc par mākslīgo apputeksnēšanu. Tas parasti tiek darīts selekcijas procesā, lai iegūtu vēlamo rezultātu. (Vikipedia).

Svarīgākais apputeksnētājs pasaulē ir medusbite. Bites parasti apmeklē tos augus, kas attiecīgajā laikā bagātīgi zied stropa tuvumā. Pēc entomologa Kristofera O’Tūla aprēķiniem, 30% visas cilvēku pārtikas tieši vai netieši ir atkarīga no apputeksnēšanas, ko veic bites. Bites apputeksnē tādus kultūraugus kā mandeļkokus, ābeles, plūmes, ķiršus, kivi un daudzus citus. Dažās zemēs lauksaimnieki maksā dravniekiem noteiktu summu par katras bišu saimes vērtīgo darbu viņu laukos un dārzos.

Latvijā bites apputeksnē vairāk kā 80% ziedošo augu. Ja bites ir veikušas augu apputeksnēšanu, tad ražas ir lielākas pat par 20-30-50% un augļiem ir augstāka kvalitāte.