Bišu maize ir šūnās ievietoti, sablīvēti, ar medu un bišu siekalu sekrētiem sajaukti ziedputekšņi. Ir nepareizi par bišu maizi teikt, ka tā jau tie paši ziedputekšņi vien ir. Ziedputekšņi ir bišu maizes izejviela, bet pienskābās rūgšanas (fermentēšanas) procesā tiek iegūts cits produkts, ar atšķirīgu ķīmisko sastāvu un bioloģisko nozīmi (1). Rūgušpiens ir fermentēts pilnpiens, melnā tēja ir fermentēta zaļā tēja, skābēti kāposti ir fermentēti svaigie kāposti. Vai ir korekti teikt – “rūgušpiens tas pats piens jau vien ir!” vai arī “skābēti kāposti jau tie paši kāposti vien ir!”?
Bišu maize uzskatāma par vienu no pilnvērtīgākajiem, uzturvielām un minerālvielām bagātākajiem dabas produktiem. Tā ir barība, ko bites izmanto savu bērnu (bišu cirmeņi) audzēšanai.
Bišu maizi cilvēkam ir daudz vieglāk sagremot nekā ziedputekšņus, jo baktērijas ir lielākā vai mazākā mērā pārstrādājušas ziedputekšņos esošo negremojamo celulozi. Cilvēka organisms spēj izmantot līdz pat 95% no bišu maizes sastāvā esošajām vērtīgajām vielām. Bites bišu maizi izmanto kā olbaltumvielu, minerālvielu, vitamīnu avotu (2). Medicīnā bišu maize noder organisma vispārējā stāvokļa, ēstgribas, gremošanas orgānu darbības un asins sastāva uzlabošanai, kā arī dažu aknu slimību ārstēšanai(2).
Bišu maize ir augstvērtīgs pārtikas produkts, tajā ir vairāk proteīnu un mazāk tauku nekā gaļā (3). Bišu maizē ir augsts A un D vitamīnu līmenis (vairāk nekā mencu aknu eļļā).
Bišu maize ir brīnišķīga pārtikas piedeva veģetāriešiem.
Vidējais bišu maizes sastāvs (2)
- Olbaltumvielas 20.3-21.7%
- Tauki 0.67-1.58%
- Ogļhidrāti 24.4-34.8%
- Pelni 2.4-2.6%
- Pienskābe 3.06-3.20%
25 dažādi mikro- un makroelementi (magnijs, dzelzs, varš, hroms, cinks u.c), vitamīni B, A, D, C, hormoni un fermenti. Bišu maizē ir praktiski visas aminoskābes, tajā skaitā neaizvietojamās.
Medicīnā bišu maize noder organisma vispārējā stāvokļa, ēstgribas, gremošanas orgānu darbības un asins sastāva uzlabošanai, kā arī dažu aknu slimību ārstēšanai.
Bišu maize kavē pelējuma, slimības izraisošu mikrobu (tai skaitā pūšanas baktēriju) attīstību(4). Bišu maizei ir izteikta pretmikrobu iedarbība, antitoksiska un pretsēnīšu iedarbība(4).
Bišu maize ir īpaši noderīga padzīvojušiem cilvēkiem spēku atjaunošanai (hormonu, aminoskābju, vitamīnu, fermentu avots, mazina asins recēšanu), kā arī rehabilitācijai pēc antibiotiku un ķīmijterapiju kursiem, smēķētājiem. Tā palīdz rehabilēties pēc smagām saslimšanām. Bišu maizi var pielietot nemotivēta noguruma gadījumos, stresa ietekmes mazināšanai, novecošanās bremzēšanai, strādājot ilgstoši paaugstināta elektromagnētiskā lauka ietekmē. Tās regulāra lietošana nostiprina imunitāti. Bišu maize īpaši rekomendējama rudenī, ziemā, kad organisms vairāk pakļauts vīrusu un baktēriju uzbrukumiem.
Tā uzlabo atmiņu, veicina domāšanu. Spēja saistīt holesterolu ļauj bišu maizi izmantot arī aterosklerozes ārstēšanai. Bišu maize un ziedputekšņi satur alfa un beta karotīnu, tāpēc tos izmanto redzes uzlabošanai.
Tīrā veidā uzņemot bišu maizi vai kopā ar medu, ir novērota eritrocītu skaita palielināšanās, hemoglobīna līmeņa augšana. Slimnieki ātrāk atveseļojas, tiem uzlabojas apetīte, normalizējas asins sastāvs.
Ja to uzņem iekšķīgi, uzlabojas gremošanas sistēmas darbība. Ir pierādīta bišu maizes pozitīvā ietekme uz aknām un nierēm. Ilgstoša (2-3 mēnešus) maizes lietošana uzrāda holesterīna un triglicerīdu līmeņa samazināšanos. Tā kā bišu maizē ir dzelzs un varš, tā labvēlīgi ietekmē anēmijas ārstēšanu. Bišu maize spēj mazināt veģetatīvās nervu sistēmas un endokrīnās sistēmas darbības problēmas. Vairāki autori norāda uz bišu maizes pozitīvo ietekmi kuņģa-zarnu trakta saslimšanu un diabēta gadījumos. Bišu maizi iesaka lietot grūtniecēm toksikozes laikā. (5)
Parasti šo produktu uzņem kopā ar medu, vai arī iejaucot siltā ūdenī. Var ēst arī bišu maizi uzreiz.
Izmantotā literatūra:
1. Дмитриева А., Лечение медом. М., 2017
2. Malcenieks O., Biškopja rokasgrāmata. Rīga, Avots, 1985
3. Ed. Graham J.M., The Hive and the Honey Bee. USA, Illinois, 2005
4. Dr. med Stasytyte Buneviciene D., Lekciju kurss. 2018
5. Коркуленко И.Т., Большая книга про мед. М., 2017